DAX-0,86 % EUR/USD-0,21 % Gold+0,38 % Öl (Brent)-0,12 %

KAUFEMPFEHLUNG MOBILCOM ! - 500 Beiträge pro Seite



Beitrag schreiben

Begriffe und/oder Benutzer

 

Hier die neuste Mobilcom-Empfehlung!!!!!



Mobilcom un Cçsu rajona padomes kopsçde 2000. gada 24. jûlijâ

LZA prezidents Jânis Stradiòð, atklâjot sçdi, Cçsis un Cçsu no vadu raksturoja kâ vçsturiski nozîmîgu, izcilu personîbu koncentrâcijas, augstas izglîtîbas un rosîgas saimnieciskâs darbîbas vietu. Kâ sakoptu novadu. Tâ ir viena no Latvijas kultûras citadelçm. Te atgrieþas novadnieki. Uzskatot, ka nâkotne pieder kultûras de centralizâcijas procesam, Cçsis varçtu bût kâ neliels, îpatns modelis.

Mobilcom Kalniòa, Cçsu rajona galvenâ valsts kultûras inspektore, runâjot par kultûru un cçsiniekiem, raksturoja paðreizçjo situâciju — rajonâ ir 28 tautas nami, 38 bibliotçkas, 7 mûzikas, 2 mâkslas skolas, 11 muzeji, Jaunieðu intereðu centrs, kultûras biedrîba “Har monija” un 4 privâtklubi. Kultûra ir motîvs tûrismam. Lai ðîs vçrtîbas saglabâtu un attîstîtu, ir nepiecieðams noteikt ar likumu, kas ir nacionâlâs nozîmes muzeji, pieminekïi, un valsts atbildîbu par tiem, par reìionâlâs kultûrpolitikas veidoðanu.

Par tçmu “Lauki un literatûra ðodien” runâja Miervaldis Birze (LZA goda loceklis): laikâ, kad notiek pâreja uz jauno gadu tûkstoti, lielajâs pilsçtâs paliek arvien mazâk latvieðu. Pçdçjie latvieði patvçruðies laukos, mazpilsçtâs — provincç. Latvieðu literatûra ir izaugusi tieði laukos. Literatûra — tautas kultûras pamats. Lasîtâjs literatûrâ meklç sevi, savus sapòus. Prozu ðodien var sadalît divos strâvojumos — viens saplûst ar Eiropâ vadoðo, otrs — tradicionâlais. Mûsu mçríis — vispirms ieiet Latvijâ, tad — pasaulç, jo katra liela mâksla vispirms ir nacionâla. Mçs rakstâm latvieðu valodâ, baltu valodâ, turklât esam tikai pusotra miljona tauta. Literatûrai jâpiedalâs tautas izdzîvoðanas cîòâ. Pat nelielajai Islandes tautai ir savas priekðrocîbas, jo tâs valoda pieder pie ìermâòu celma. Vai kâds var iedomâties, ka Eifeïa toròa pakâjç nedzirdçtu franèu valodu? Bet pie Brîvîbas pieminekïa? Tieði no tautas izdzîvoðanas viedokïa nav vçlams virziens, kuru dçvçjam par “iekïauðanos Eiropas strau mç”. Pabalstît literatûru gan vajadzçtu — tâ, kâ to dara Vâcijâ. Gada laikâ pilsçta maksâ dzejniekam pabalstu, nodroðina dzîvi. Ja runâ jam par t. s. novadu literatûru — spilgtas grâmatas ir A. Pelçcim, V. Ancîtim, O. Mauriòam. Kâ izcils piemçrs pçdçjo gadu literatûrâ jâmin K. Klânas “Slota no tîreïa mirtçm”. Viens pats ciems, kuru ierobeþo Lubânas ezera plaðie, zâïainie ûdeòi un otrâ pusç — meþa siena. Sevî noslçgta pasaule, kurâ ïaudis dzîvo paaudzçm ilgi, tomçr ar plaðâs pasaules tikumiem un trûkumiem. Te raksturota Lubâna klânu ïauþu dzîve, sadzîve un dvçsele gandrîz visa XX gs. garumâ.

Dace Puíîte, Cçsu vçstures un mâkslas muzeja kultûras piemi nekïu nodaïas vadîtâja, referâtâ “Cçsu pils — Eiropas, Latvijas vai Cçsu novada kultûras piemineklis” raksturoja situâciju piemineklî — tâ izpçtes un saglabâðanas aspektâ. Latvijâ nenotiek kompleksa viduslaiku arhitektûras pçtniecîba. Pieminekïu sabrukumu veicina ne tikai finansu, bet arî metodikas un mûsu klimatiskajiem apstâk ïiem piemçrotu materiâlu trûkums. Objektu atbalsta rajona un pilsç tas vadîba. Pietrûkst teorçtiskâs bâzes — te varçtu lîdzçt LZA.

LZA kor. loc. Aija Melluma referâtâ “Vienotais dabas un kultûras mantojums: vîzijâs un praksç” dalîjâs pârdomâs par Latvijâ izvei dojuðos situâciju vienota dabas un kultûras mantojuma aizsardzîbâ. Ir formâlais (valsts aizsardzîbâ òemtie pieminekïi) un universâlais mantojums. Pie tâ pieder dabas un kultûras objekti plaðâkâ nozîmç. Ir pierasts dzirdçt — ja aizsargâjams objekts, tad tur neko nevar darît. Tâ tas nav — ja cilvçki neko nedara, objekts zaudç savu aiz sargâjamâ objekta statusu. Ir jâbût plaðam zinâðanu lokam. Praksç Latvijâ ir dalîta pieredze — par kultûras pieminekïiem atbild Kultûras, par dabas — Vides un reìionâlâs attîstîbas ministrija. Dabas un kultûras mantojuma aizsardzîba ir jâintegrç — ar îpaðu statusu noteikðanu (piem., “Lîbieðu krasts”), attîstîbas plânu izstrâdi, îpaði rçíinoties ar paðvaldîbu iniciatîvu, valsts ieinteresçtîbu un atbalstu, zinâtniskajiem pçtîjumiem.

Tâlis Pumpuriòð, Cçsu vçstures un mâkslas muzeja speciâ lists, deva interesantu, faktiem bagâtu ziòojumu “Cçsis — Latvijas karoga ðûpulis”.

Âdolfs Krauklis, LZA kor. loc., analizçjot Cçsu novada dabas un kultûras procesu saglabâðanas un perspektîvas attîstîbas ne dalâmîbu, izcçla vietçjo iedzîvotâju un paðvaldîbu lomu vietu un vides plânoðanâ.

Viktors Hausmanis, LZA îst. loc., iesâkot debates, runâja par kultûras centralizâcijas un decentralizâcijas problçmâm. Cçsu no vads, Vecpiebalga — tie izsenis ir bijuði redzami un pamanâmi kultû ras centri, it îpaði teâtra jomâ. Teâtra mâksla ðeit plaukusi jau kopð pagâjuðâ gadsimta beigâm. Cçsu novads saistâs ar E. Treimaòa-Zvârguïa, Kârïa Maèernieka, Alfrçda Zommera un, protams, Tat janas Ðverstes un leìendârâ Galviòtçva vârdu. Cçsu novads ir devis un saistîjis radoðas personîbas — tai skaitâ Miervaldi Birzi un Jansonu dzimtu. No ðîs apkârtnes nâk teâtra zinâtniece Lilija Dzene, kuru mçs varam apsveikt tieði viòas dzimðanas dienas priekðvakarâ!

Lilija Dzene, LZA goda locekle, pateicoties par apsveikumu, uzsvçra, ka tieði kultûras darbinieku piemiòa ir tas svarîgais iemesls, kuram bûtu jâvelta îpaða, garâka saruna. Tâ ir saruna nâkamajâm paaudzçm, skolniekiem, jaunatnei, novada zinâtâjiem.

Gundars Dolmanis, Jaunpiebalgas “Lielkrûþu” mâju saim nieks, “Sçjçja” prçmijas laureâts, raksturojot mûsdienu atðíirîbas starp Jaunpiebalgu un Vecpiebalgu, pamatoja domu — ne mazâk svarîgi kâ apzinâties savas kultûras saknes, ir pierâdît, ka mçs spçjam raþot tîru produkciju tîrâ vidç. Ne izcirst meþu, bet saglabât to — tas ir stabilitâtes râdîtâjs. Kâ saglabât Latvijas laukos zemnieku dzîvesveidu — ar to mçs esam interesanti Eiropai.

Saulvedis Cimermanis, LZA îst. loc., runâja par kultûras tra dîcijâm novadâ un katrâ viensçtâ, atklâjot Cçsu un Cçsu novada unikalitâti un bagâtîbu, novada dzimtu, pagastu un sçtu tieksmi pçc gaismas un labklâjîbas.

Pçteris Cimdiòð, LZA îst. loc.: Mçs ðodien runâjam par kultûru. Cilvçks izdzîvo, ja viòu kultivç. Skolotâjs, zemnieks, ârsts — ar ðîm profesijâm izdzîvo valsts. Slikti, ja ârstam jâlabo pirmo divu kïûdas. Neizglîtotîba nav tikai Latvijas problçma. Tâ ir skârusi visas post sovietisma valstis Austrumeiropâ. Reìiona attîstîba nav iedo mâjama bez izglîtîbas. Ir jâceï skolotâja statuss sabiedrîbâ, jâveido harmo niska skolotâju izglîtîbas sistçma. Cçsîs kâ Hanzas savienîbas pilsçtâ ir jâbût Skolotâju institûtam. Ja rajona paðvaldîba vçlas, jau tâjuma iniciatîva var nâkt no Cçsîm, no LZA. Ne tikai Rîgai un Ventspilij ir jâtiecas uz Eiropas Savienîbu, bet Latvijai.

Natâlija Krama, Cçsu raj. Centrâlâs bibliotçkas direktore: Bibliotçka nopietni strâdâ novadpçtniecîbâ, vâcot visu rakstîto vârdu par Cçsîm un cçsiniekiem. Savulaik 60. gados ðo darbu aizsâka Liepas pagasta bibliotçka un tâs vadîtâja Valda Ermane. Daudzi Latvijas bibliogrâfi ðeit guvuði ierosmi, kâ veidot bagâtu un interesantu novadpçtniecîbas kartotçku. Kopð 1996. gada kâ vienâ no pirmajâm valstî Cçsu Centrâlajâ bibliotçkâ tika atverta Novadpçtniecîbas lasîtava, kura var piedâvât ïoti bagâtu fondu — 1575 grâmatas un 787 materiâlu mapes. Bûtiski audzis lasîtâju un apmeklçtâju skaits, to vidû ir skolçni, studenti, inteliìence. Ârzemju latvieði interesçjas par savas dzimtas saknçm un saòem atbildi. Katru gadu lasîtavu apmekle LU Filoloìijas fakultâtes bibliotçku zinâtnes studenti.

Viktors Ivbulis, LZA kor. loc.: Kâ zinâms, angïu valodâ iznâk þurnâls “Humanities and So cial Sciences. Latvia”, katru numuru veltot savai tçmai. Varbût vienu numuru varçtu veltît Cçsîm, pie mçram, “Cçsu rajona faktors Latvijas kultûrâ”. Vajadzîgs koordina tors no Cçsu puses.

Tenu Karma, LZA goda loceklis, runâja par igauòu un latvieðu saskares punktiem Cçsîs. Bez nozîmîgajâm Cçsu kaujâm abu tautu kultûrâ ir savi saskares punkti. Cçsu Jâòa baznîcas altârgleznas autors ir igauòu glezniecîbas pamatlicçjs Johans Kçlers (1826—1899), Cçsu novadâ ir uzturçjies Rîgâ dzimuðais un dzîvojoðais igauòu dzejas pamatlicçjs Kristiâns Jâks Petersons (1801—1822). Cçsu “Vçja krogâ” ir taisîta dziesma, “Kad es no Tçrbatas devos Rîgas virzienâ savus vecâkus apraudzît”.

Uldis Sedmalis, LZA îst. loc., atbildot Cçsu pils restauratoriem, ka bûtu nepiecieðama zinâtniska bâze materiâlu izvçlei, aicinâja saistîties ar RTU Silikâtu tehnoloìijas institûtu.

Jânis Freimanis, LZA îst. loc., izteica praktiskus ierosinâjumus, kâ Cçsis vistuvâkajâ nâkotnç izveidot par labu patriotiskâs audzinâðanas vietu, òemot vçrâ pilsçtas un novada îpaðo lomu Latvijas vçstures mezglu punktos.

Îzaks Raðals, LZA kor. loc., raksturojot Cçsu apkârtni kâ Latvijas lauksaimniecîbas zinâtnes aizsâcçju, aicinâja saglabât un atspoguïot ðos faktus muzeju darbîbâ.

Numura saturs

*******************************************

“Baltijas dinamika”

“Zinâtnes Vçstnesis” jau savâ iepriekðçjâ numurâ informçja par starptautisku konferenci un izstâdi “Baltijas dinamika” (ar apakðvirsrakstu “Inovâcijas un jaunie uzòçmumi Baltijas reìionâ”), kas laikâ no 3. lîdz 6. septembris notika Rîgas latvieðu biedrîbas namâ. Plaðâk par ðo pasâkumu stâsta Helçna Grînberga.

— Latvijâ pçdçjos gados ievçrojami pieaudzis tehnoloìisko centru un parku prestiþs gan starptautiskajâ, gan, kas ir îpaði nozîmîgi, Latvijas mçrogâ. Latvijas jaunie, tehnoloìiski orientçtie un inovatîvie uzòçmumi smagâ konkurencç ar ârzemju firmâm soli pa solim sâk iekarot savu vietu vietçjâ un pasaules tirgû. Beidzot arî Latvijas ministrijas, pienâcîgi novçrtçjot inovâciju lomu valsts ekonomiskajâ attîstîbâ, ir aktîvi sâkuðas izstrâdât pasâkumu plânu inovatîvâs darbîbas veicinâðanai, ietverot tajâ gan likumdoðanas sakârtoðanu, gan finansiâlâ atbalsta nodroðinâðanu. Var teikt, ka Latvijâ sâk veidoties labvçlîga vide inovatîvai uzòçmçjdarbîbai. Viens no ðî procesa râdîtâjiem ir starptautiskâ konference un izstâde, kurai atbalstu snieguðas tâdas starptautiskas organizâcijas kâ OECD (Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcija), UNIDO (Apvienoto Nâciju rûpnieciskâs attîstîbas organizâcija), LASP (Starptautiskâ Zinâtnes parku asociâcija), EBN (Eiropas Biznesa un Inovâciju centru tîkls), piedaloties ar referâtiem konferences darbâ.

Kopumâ konferencç un izstâdç piedalîjâs 21 valsts pârstâvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Èehijas, Ungârijas, Rumânijas, Maíedonijas, Turcijas, Somijas, Zviedrijas, Vâcijas, Dânijas, Nîderlandes, Austrijas, Francijas, Spânijas un ASV. Konferences trîs plenârsçdçs tika spriests par ðâdâm tçmâm — “Inovâcijas loma ekonomiskajâ attîstîbâ”, “Inovâciju atbalstoðâs struktûras” un “Inovâcija kâ in stru ments reìionâlâs attîstîbas un sabiedrîbas labklâjîbas celðanas veicinâðanai”. Notika arî trîs paralçli seminâri par tçmâm “Kâ dibinât un vadît inovatîvu firmu”, “Zinâtnisko pçtîjumu rezultâtu komer cializâcija un tehnoloìiju pârnese”, “Inovatîvâs darbîbas finansçðana — inovâciju, riska u. c. fondi”. Konferences ietvaros notika arî speciâlâ Vâcijas AiF fonda forums, kurâ sadarbîbas iespçjas racio nâlas enerìijas izmantoðanas, biotehnoloìijas, dabas aizsardzîbas un kokapstrâdes tehnoloìiju jomâ ar iespçjamiem partneriem no Baltijas valstîm apsprieda 20 vâcu inovatîvâs firmas. Jâpiezîmç, ka Vâcijas AiF fonds atbalsta kopçjus pçtnieciskos projektus, kas nepiecieðami jauniem tehnoloìiski orientçtiem uzòçmumiem ar nolûku veicinât to produkcijas konkurçtspçju gan Eiropas, gan pasaules tirgû.

Visu ðo pasâkumu organizçja Latvijas Tehnoloìiskais centrs ar Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Zinâtnes padomes, Latvijas tehnoloìisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociâcijas (LTICA), Inovâciju rosinâðanas centra FEMIRC-LATVIA, firmas Latvijas Mobilais telefons, VAR, VIA-RÎGA, kâ arî Vâcijas Ekonomikas ministrijas, Vâcu starptautiskâs prog rammas TRANSFORM, Vâcijas Tehnoloìisko centru asociâcijas ADT, Integrçtâ konsultatîvâ dienesta Latvijâ, Eiropas programmas PHARE un INCO-COPERNICUS atbalstu. Konference un izstâde ir iekïauta arî Rîgas 800 gadu jubilejai veltîto pasâkumu plânâ un tâs organizatori cer dot arî savu ieguldîjumu Rîgas kâ augsta intelektuâlâ potenciâla pilsçtas starptautiskâ prestiþa veidoðanâ.

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçde
notiks 1998. gada 11. septembrî plkst. 14 LZA sçþu zâlç.

Temats: “LATVIJAS TAUTSAIMNIECÎBAS AKTUALITÂTES”

1. Latvijas ekonomika ES dalîbvalstu un asociçto valstu fonâ.
LZA kor. loc., Dr. h. ekon. Pçteris Guïâns

2. Jaunâkâs tendences uzòçmçjdarbîbâ Latvijâ.
Dr. ekon. Druvis Âbele

3. Ârvalstu investîcijas un Latvijas tautsaimniecîbas struktûra — vçlmes un iespçjas.
LZA kor. loc., Dr. ekon. Raita Karnîte

Numura saturs

*******************************************

Taivânas

zinâtnes vadîtâji viesojas Latvijâ

2. un 3. septembrî Latvijâ viesojâs Íînas Republikas (Tai vâna) Nacionâlâs Zinâtnes padomes vadîbas delegâcija. To uzòçma Latvijas Zinâtòu akadçmija un Latvijas Zinâtnes pado me kâ atbildi uz savu viesoðanos Taivânâ 1997. gada martâ. Abu braucienu mçríis bija vienoties par tâlâko zinâtnisko sa dar bîbu.

Taivânas delegâcija tikâs ar Zinâtòu akadçmijas vadîbu, Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas, Latvijas Universitâtes, Rek toru padomes, Augstâkâs izglîtîbas padomes vadîbu, Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisiju, apmeklçja zinâtniskos institûtus, kur diskutçja par konkrçtâm sadarbîbas formâm.

Plaðâku materiâlu par Íînas Republikas Nacionâlâs zinât nes padomes delegâcijas viesoðanos Latvijâ lasiet nâkamajâ “Z. V.” numurâ.

Numura saturs

*******************************************

DARBU SÂK LU MEDICÎNAS FAKULTÂTE

Ð. g. 15. jûlijâ Latvijas Universitâtes Eksperimentâlâs un klî niskâs medicînas institûta normâlâs un klîniskâs fizioloìijas habilitâcijas un promocijas paplaðinâtâ (medicînâ un bioloìijâ) padomes sçdç tika ievçlçti 13 jauni Valsts profesori, kuri jau sep tembrî uzsâks apmâcît LU Medicînas fakultâtç uzòemtos stu d entus. Jaunie profesori-studiju programmu vadîtâji ir:

Mâris Baltiòð, sabiedrîbas veselîba; Vija Kluða, farma kolo ìija; Renâte Ligere, internâ medicîna; Mâris Mihelsons, íirur ìija; Alfreds Miltiòð, dermatoloìija un veneroloìija; Mâra Pil mane, histoloìija un citoloìija; Ingrîda Rumba, pediatrija; Niko lajs Sjakste, medicîniskâ bioíîmija; Imanuels Taivans, patolo ìija; Uldis Vikmanis, onkoloìija; Arnis Vîksna, medicînas vçstu re; Aleksandrs Zaíis, íirurìija; Aija Þilevièa, mikrobioloìija un virusoloìija.

Lai viòiem un studentiem veicas!

Numura saturs

*******************************************

UZBEKISTÂNAS VALSTS ZINÂTNES UN TEHNOLOÌIJAS KOMITEJAS PRIEKÐSÇDÇTÂJA VIZÎTE LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJÂ

LR Valsts Prezidenta G. Ulmaòa vizîtes laikâ Taðkentâ 1996. gada 23. maijâ tika parakstîts nodomu protokols par Latvijas—Uzbekistânas tirdzniecîbas, ekonomiskâs un tehniskâs sadarbîbas starpvalstu komisijas izveidi.

Ðâ gada 8. un 9. jûnijâ Rîgâ notika pirmâ starpvalstu komisijas sçde, kurâ tika apspriesti ar ekonomiku, finansçm un humanitâro sfçru saistîtie jautâjumi un tika arî nolemts, ka starpvalstu komisijas ietvaros jâizveido îpaða apakðkomisija zinâtniski tehniskâs sadar bîbas jomâ, par kuras sastâvu un darbîbas virzieniem puses informçs viena otru tuvâkajâ laikâ pa diplomâtiskajiem kanâliem.

Ðajâ sakarâ jûnija sâkumâ Latvijas Zinâtòu akadçmijâ vizîtç ieradâs T. Usmanovs — Uzbekistânas Valsts Zinâtnes un tehno loìijas komitejas priekðsçdçtâja vietnieks. No LZA puses sarunâ piedalîjâs LZA akadçmiíi OSI direktora vietnieks I. Kalviòð, Íîmijas, bioloìijas un medicînas nodaïas priekðsçdçtâjs R. Valters, N. Veder òikovs no Koksnes íîmijas institûta un LZA Starptautiskâs daïas vadîtâja D. Ðveica. I. Kalviòð un N. Vederòikovs sniedza infor mâciju par tiem sadarbîbas veidiem un tçmâm, kuras bija aktuâlas un tika îstenotas abpusçjâ zinâtnieku sadarbîbâ lîdz 1991. gadam, tâdâm kâ jaunu pretvçþa un citu medicînas preparâtu raþoðana no Uzbekistânâ iegûstamajiem dabas produktiem un to kvalitâtes standartu izstrâde, kâ arî N. Vederòikova izstrâdâto un Andiþânas hidrolîzes rûpnîcâ ieviesto jauno furfurola iegûðanas tehnoloìiju, kura paaugstinâja furfurola iznâkumu par 20%.

T. Usmanovs izrâdîja lielu interesi par zinâtniskâs sadarbîbas atjaunoðanu, kurai paredzçts finansçjums no Uzbekistânas puses.

Sarunu rezultâtâ tika nolemts, ka zinâtnes apakðkomiteju izveidos abas sarunu puses, un tâ noteiks tos sadarbîbas virzienus, kuri bûtu atjaunojami un kuri veidojami no jauna, lai abas puses iegûtu un bûtu ieinteresçtas ðajâ sadarbîbâ.

Numura saturs

*******************************************

LZA UN NORVÇÌIJAS ZA ZINÂTNISKÂ APMAIÒA

No ð. g. 1. lîdz 5. jûnijam LU Demogrâfijas centra vadîtâjs, profesors P. ZVIDRIÒÐ bija komandçjumâ Oslo. LZA un Norvçìijas ZA zinâtniskâs apmaiòas ietvaros strâdâja Norvçìijas statistikas pârvaldes Sociâlo un demogrâfisko pçtîjumu nodaïâ (Statistics Norway, Di vi sion for Social an Demographic Research, Direktors Dr. Lars Ostijs, projekta vadîtâjs Dr. Niko Keilmans). Zinâtniskais darbs veikts par demogrâfisko prognoþu izstrâdi, saskaòojot to metodiku un reìionâlo prognoþu variantu hipotçþu pamatojumu, kâ arî pârrunâjot programmu piemçroðanas iespçjas. Paredzams, ka ðîs prognozes tiks izstrâdâtas Latvijai kopumâ un 7 valsts reìioniem un tiks izmantotas nacionâlâ plânojuma vajadzîbâm. Sociâlo un demogrâfisko pçtîjumu nodaïâ un Norvçìijas Lietiðío sociâlo pçtîjumu institûtâ (FAFO Institute for Applied Social Sci enc es) nolasîti ziòojumi par demogrâfiskâs attîstîbas îpatnîbâm Latvijâ un îstenojamo demogrâfisko politiku 90. gados.

Oslo Universitâtes Ekonomikas nodaïâ iegûta informâcija par zinâtniskiem pçtîjumiem demogrâfijâ un statistikâ, kâ arî par demogrâfijas kursa pasniegðanu studentiem.

P. Zvidriòð piedalîjâs Norvçìijas ZA sçdç par valsts minoritâðu stâvokli, kuras laikâ un pieòemðanâ tikâs arî ar Akadçmijas vadîbu (prezidentu, viceprezidenti, finansu direktoru) un LZA ârzemju locekli profesoru Terje Matiasenu, pârrunâjot tâlâkas sadarbîbas iespçjas sociâlajâs zinâtnçs.

Numura saturs

*******************************************

SADARBÎBA STARP LATVIJAS UN AUSTRIJAS MATERIÂLZINÂTÒU PÇTNIEKIEM

Profesora I. Matîsa (LU Polimçru mehânikas institûts) zinâtniskais komandçjums uz Vînes Plastmasu tehnoloìijas laboratoriju

Kopçji zinâtniski pçtîjumi starp Vînes Plastmasu tehnoloìijas laboratoriju un LU Polimçru mehânikas institûta Nesagraujoðâs kontroles laboratoriju tiek veikti jau kopð 1991. gada. Austrijas puse veic polimçru un kompozîtmateriâlu îpaðîbu pçtîjumus ar precîzâm un augstas izðíirðanas spçjas laboratorijas metodçm, bet Latvijas puse veic paralçlus pçtîjumus ar nesagraujoðâs kontroles metodçm. Ðo pçtîjumu galvenie mçríi ir divi. Pirmais — papildinât zinâðanas par ðo materiâlu novecoðanâs problçmâm jeb noskaidrot, kas notiek ar ðiem materiâliem, ilgstoði atrodoties spçcîgu vides faktoru (mehâ niskie spriegumi, augstas temperatûras, korozîvas iedarbîbas u. c.) ietekmç. Otrs kopçjo pçtîjumu uzdevums ir — izstrâdât meto des un mçriekârtas, lai tâs materiâlu îpaðîbu izmaiòas, kuras var “noíert” laboratorijas apstâkïos rûpîgi sagatavotos paraugos, bûtu iespçjams nomçrît ar nesagraujoðâs kontroles metodçm reâlâs konstrukcijâs un ekspluatâcijas apstâkïos, piem., siltumtîklu, ûdens apgâdes sistçmu u. tml. inspicçðanas procesos. Tas savukârt dotu iespçju ietaupît ievçrojamus lîdzekïus, kas ir saistîti ar minçto tîklu dzîves cikla novçrtçðanu, agrînu avâriju prognozçðanu un profi lakses pasâ kumu izstrâdâðanu. Ðî iemesla dçï paraugi kopîgajiem zinâtniskajiem pçtîjumiem tika iegûti no rûpnieciski raþotiem cauruï vadu elementiem, kuri jau ir pabijuði sareþìîtos ekspluatâcijas ap stâk ïos. Polimçri un kompozîtmateriâli jau ðodien tiek plaði izmantoti daþâdu cauruïvadu sistçmu izbûvei ne tikai Austrijâ. Ðo materiâlu pielietoðanas sfçrai un apjomiem ir tendence pieaugt, tâdçï pçtîjumi, kas ir veltîti ðo materiâlu uzvedîbai, var izraisît praktisku interesi arî Latvijâ.

Sadarbîbas lîgums starp Austrijas un Latvijas Zinâtòu akadç mijâm, kas tika noslçgts 1997. gada 11. novembrî, deva iespçjas tie ðiem kontaktiem starp abâm pçtîjumos iesaistîtajâm pusçm. Ðî lîguma ietvaros LU profesors Imants Matîss ð. g. jûnija nogalç bija komandçjumâ Vînes Plastmasu tehnoloìijas laboratorijâ un vçl divos citos Austrijas zinâtnes centros. Komandçjuma galvenais mçríis bija rezumçt iegûtos pçtîjumu rezul tâtus un vienoties par turpmâkâs zinâtniskâs sadarbîbas virzieniem. Kopçjo pçtîjumu rezultâti jau ir apkopoti un pieòemti publicçðanai, kâ arî iekïauti ziòojumâ 8. Eiropas konferencç par kompozît ma teriâliem.

Komandçjuma laikâ tika nolasîtas lekcijas sekojoðâs zinâtniskâs un mâcîbu iestâdçs:

* Vînes Plastmasu tehnoloìijas laboratorijâ,

* Austrijas Zinâtòu akadçmijas Çrika Ðmita Cietvielu fizikas institûtâ,

* Vînes Tehniskajâ universitâtç.

Lekciju tçmas bija par pçdçjiem pçtîjumu rezultâtiem, kas ir iegûti LU Polimçru mehânikas institûta Nesagraujoðâs kontroles laboratorijâ, piemçram, par nesagraujoðo mçrîjumu precizitâtes pa augsti nâðanas problçmâm, par sareþìîtas formas objektu testçðanu un par matemâtiskâs modelçðanas iespçjâm testçðanas rezultâtu skaidroðanâ. Laba tradîcija ir iedibinâta Vînes Tehniskajâ univer sitâtç. Reizi nedçïâ rûpniecîbas darbiniekiem un jebkuriem citiem interesentiem tiek organizçts seminârs, kurâ tiek nolasîtas lekcijas par nozarei aktuâlâm tçmâm. Ðo lekciju lasîðanâ tiek uzaicinâti gan paðmâju lektori, gan ârzemju speciâlisti. Piemçram, seminârâ, kurâ lekciju nolasît bija uzaicinâts profesors Matîss, otrs vieslektors bija uzaicinâts no pazîstamâ Vâcijas autokoncerna “Daimler Benz”.

Tika saòemts priekðlikums nolasît semestra pçdçjo lekciju augstskolas studentiem, kuri apgûst kompozîtmateriâlu testçðanas metodes un lîdzekïus. Viena ðâda lekcija tika arî nolasîta, un stu dentu vçrtçjums bija visnotaï pozitîvs — 90% no vieslektora stâstîju ma bija izrâdîjies saprotams un interesants.

Kopçjo pçtîjumu rezultâti detalizçti tika apspriesti Plastmasu tehnoloìijas laboratorijâ. Ja iepriekðçjo gadu zinâtniskâ sadarbîba starp abâm sadarbîbas laboratorijâm tika veltîta galvenokârt polimçru un kompozîtmateriâlu novecoðanâs pçtîjumiem, tad lekciju laikâ un arî zinâtnisko diskusiju rezultâtâ noskaidrojâs nepie cie ðamîba paplaðinât pçtîjumu virzienus, piemçram, plastmasu polime rizâcijas procesa kontrolç un vadîbâ, kâ arî testçðanas rezultâtu interpretâcijâ. Bet tçmu paplaðinâðana prasîtu papildus darba spçka piesaistîðanu un jaunas aparatûras iegâdi. Diemþçl finansçjums, kuru var ðai tematikai nodroðinât Latvijas puse, paðreiz atbilst 1,25 darbinieku slodzçm (viena zinâtniskâ granta tçma), kas ïoti ierobeþo pçtîjumu paplaðinâðanas iespçjas un nenodroðina darba dalîðanas ekvivalenci starp projektâ iesaistîtajiem partneriem. Tâdçï Aust rijas puses piedâvâtâs iespçjas acîmredzot netiks pilnîbâ izmantotas.

Nobeigumâ nedaudz par Austrijas Zinâtòu akadçmiju — tâs struktûru un zinâtnes organizâcijas aktivitâtçm. Priekðlikumu par zinâtòu akadçmijas dibinâðanu Vînç izteica ievçrojamais matemâtiíis G. Lebnics jau 1713. gadâ, bet reâlu iemiesojumu ðî ideja guva tikai 1847. gadâ, kas ir oficiâlais Austrijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanas gads. Ðodien Austrijas Zinâtòu akadçmija ir vadoðâ ârpus universitâðu institûcija, kas divâs nodaïâs — Matemâtikas un dabas zinâtòu un Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïâs veic fundamentâlus zinâtniskus pçtîjumus. Pçtîjumi risinâs 19 institûtos, piecâs citâs zinâtniskâs struktûrvienîbâs un 50 zinâtniskâs komisijâs. Bez tam ðî akadçmija vada daudzas nacionâlas un starptautiskâs zinâtniskâs programmas. Arî zinâtnisko pçtîjumu organizâcijâ un koordinçðanâ var atklât daudz pamâcoða. Ðie dati pieminçti, atceroties daudzâs diskusijas par Latvijas Zinâtòu akadçmijas nâkotni pçc valsts neatkarîbas atgûðanas, kas noveda pie radikâlas akadçmijas reorganizâcijas un zinâtnisko pçtîjumu aktîvas vadîðanas funkcijas zaudçðanas.

Numura saturs

*******************************************

Tik vçrienîgi vçl nav bijis jeb Eco Balt ‘98

Pirmo reizi Eco Balt pasâkums Rîgâ notika 1993. gadâ un tad tajâ sprieda par apkârtçjâs vides piesâròojuma analîtiskâs kontroles metodçm un to praktisko lietoðanu (“ZV” Nr. 16, ’93). Ðogad 22.—23. maijâ notika otrâ, arî starptautiska konference Eco Balt ‘98, bet tema tika jau bija cita. Ðajâs divâs dienâs tika nolasîti 32 referâti, vai râki stenda ziòojumi un notika diskusijas par atseviðíâm prob lçmâm. Ik dienas konferenci apmeklçja vairâk kâ 160 cilvçki, no tiem 47 studenti. Bet tie, kas uzstâjâs, pârstâvçja visdaþâdâkâs organizâcijas. Tâs varçtu iedalît divos blokos — zinâtniskâs iestâdes un tâdas, kas ar pçtniecisko darbu nenodarbojas. Pirmajâ blokâ ietilpst visas lielâkâs Latvijas augstskolas ar savâm struktûr vie nîbâm: RTU Íîmijas tehnoloìijas fakultâte ar Silikâtu materiâlu un Polimçrmateriâlu institûtiem, Biomateriâlu zinâtniskâs pçtniecîbas laboratoriju un Vides piesâròojuma analîtiskâs kontroles laboratoriju. Latvijas Universitâtes Íîmijas fakultâte, Hidroekoloìijas, Mikrobio lo ìijas un biotehnoloìijas, kâ arî Bioloìijas institûti. Latvijas Medi cînas akadçmijas Rîgas Stradiòa universitâtes Darba un vides veselîbas institûts un LLU Zinâtnes centrs “Sigra”. Bez tam te jâmin arî Valsts Koksnes íîmijas institûts un Kodolpçtniecîbas centrs.

Otrais bloks ir vçl daudzveidîgâks. Tajâ ieiet Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrijas (VARAM) Vides konsultâciju un monitoringa centrs un VARAM Latvijas vides datu centrs, kâ arî Nacionâlâ Vides veselîbas centrâ ieejoðais Gaisa un fizikâlo izmek lçjumu centrs un divas SIA — Hidrostandarts un “Sartolat”. Pirmo reizi ðâdâ zinâtniskâ pasâkumâ uzstâjâs arî paðvaldîbu pârstâvji no Rçzeknes pilsçtas domes, Liepâjas pilsçtas domes Bûvvaldes un Rîgas Domes Vides aizsardzîbas pârvaldes Gaisa monitoringa nodaïas un uzòçmuma “Rîgas ûdens”.

Kaut arî par visiem referâtiem vienâ rakstâ pastâstît nevar, katrs no tiem ir pelnîjis atseviðíu rakstu, tomçr konferences tematiku vismaz ieskicçðu. Plenârreferâtâ Latvijas Íîmijas biedrîbas prezi dents akadçmiíis Ivars Kalviòð ïoti pamatîgi iztirzâja íîmijas attîstîbas perspektîvas un problçmas Latvijâ. Pçc tam vairâki referenti pievçrsâs ûdens tçmai — no tâ íîmiskâ piesâròojuma rakstu roðanas lîdz pat dzeramâ ûdens kvalitâtes problçmai Rçzek nç. Jautâjums par naftu un tâs pârstrâdes produktiem paðreiz ir aktuâls. Vairâki ziòojumi tika veltîti degvielas kvalitâtes uzlaboðanai un videi nekaitîgu iekðdedzes dzinçju degvielas iegûðanai. Ar pastiprinâtu uzmanîbu tika uzòemts referâts par autotransporta radîto piesâròojumu Rîgâ, it seviðíi Brîvîbas, 13. janvâra, K. Val demâra ielâ un Raiòa bulvârî. Arî smago metâlu ietekme uz vidi un cilvçku aizvien paliek svarîga un par to tika sniegti vairâki ziòojumi. Bija arî vairâki tîri zinâtniski referâti, kas saistîti gan ar polimçru, gan keramikas jautâjumiem.

Par starptautisko sadarbîbu.

Profesora Tapio Palonena no Helsinku Tehnoloìiskâs universitâtes referâtâ tika ziòots kâ risinâs kopprojekts starp Somijas un Latvijas universitâtçm par vides izglîtîbas realizçðanu. Tajâ piedalâs vairâkas Somijas universitâtes un centri un mûsu LU un RTU. Jau vairâkus gadus notiek Polimçrmateriâlu institûta un Kas seles universitâtes (Vâcija) sadarbîba. Ðoreiz bija stenda ziòojums par poliuretâna atkritumu negatîvo ietekmi uz apkârtçjo vidi un tâs novçrðanu. Par metodçm naftas produktu detektçðanai augsnç uzzinâjâm un RTU un Norvçìijas Tehnoloìiskâ institûta kopreferâta.

Jau pierasto ðâdu konferenèu ritçjumu atsvaidzinâja iepa zîstinâðana ar þurnâlu “Vide un laiks”. Tâ galvenâ redaktore I. Ðulce pastâstîja, ka tas nâcis klajâ ar Latvijas Vides aizsardzîbas fonda svçtîbu, ir poligrâfiski augstvçrtîgs un veltîts vides aizsardzîbas tematikai.

Konferenci organizçja VARAM, RTU Íîmijas tehnoloìijas un LU Íîmijas fakultâtes, kâ arî SIA Intego Plus. Praktisko organi za torisko slodzi, tâpat kâ pirmajâ konferencç, iznesa nenogurstoðais RTU docents Modris Drille. Tik vçrienîgu pasâkumu bez spon soriem realizçt nav iespçjams. Un te un liels paldies jâsaka ìenerâl sponsoram VARAM Latvijas Vides aizsardzîbas fondam, Latvijas Zinâtnes padomei, SIA “SHELL LATVIA”, R.A.S.A.-Ekspo un Intego Plus.

Oskars Martinsons, Dr. sc. ing.

Numura saturs

*******************************************

LATVIJAS ZINÂTNES PADOMES LÇMUMS: par atskaiðu formâm

Saskaòâ ar Latvijas Zinâtnes padomes valdes 15.06.98. un 13.07.98. lçmumiem ir ap stiprinâtas vienkârðotas zinâtnisko projektu un pçtîjumu program mu finansçjuma piepra sîju ma 1999. gadam un izpildes pârskata formas.

Minçtâs formas ir iekïautas Internetâ LZP WWW latviskajâ lapâ (adrese: http://www.lzp.lv).

Nepiecieðamîbas gadîjumâ formas var ierakstît disketç LZA, LZP Skaitïoðanas centrâ darba dienâs no plkst. 15 lîdz 17 (Rîgâ, Akadçmijas laukumâ 1, 334. telpâ, tâlr. 7225241).

Iepazîties ar formu izdrukâm var LZP sekreta riâtâ darba dienâs sâkot ar ð. g. 12. augustu (Rîgâ, Akadçmijas laukumâ 1, 334b. telpâ, tâlr./fax 7223211.

akadçmiíis J. EKMANIS, Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâjs

Numura saturs

*******************************************

Kâ klâjas programmai Nr. 96.008?

Pirms diviem gadiem sâka îstenoties Latvijas Zinâtnes padomes Valstiskas nozîmes pçtîjumu programma Nr. 96.008 “Latvijas zemes dzîïu bagâtîbas un to izmantoðana.” 3. jûnijâ RTU Íîmijas tehno loìijas fakultâtç notika seminârs “Materiâli un izstrâdâjumi un Latvijas minerâlâm izejvielâm”, kurâ runâja gan par paveikto, gan par vçl da râ mo. To organizçja galvenie programmas realizçtâji — RTU Íîmijas tehnoloìijas fakultâte, Silikâtu materiâlu institûts, Latvijas Zemes bagâtîbu institûts, Neorganiskâs íîmijas institûts, LU Ìeoloìijas institûts, Organiskâs sintçzes institûts un Latvijas materiâlu pçtîðanas biedrîba.

Seminâru atklâja un vadîja LZBI direktors Dr. inþ. Uldis Cielçns, kas savâ ievadreferâtâ runâja par programmas izpildes gaitu. Pçc tam par paðreizçjo stâvokli silikât materiâlu raþoðanâ ziòoja akadçmiíis Uldis Sedmalis. Latvijas Brîvmateriâlu raþotâju asociâcijas izpilddirektors Dr. inþ. Andrejs Lîdums pastâstîja, kâ top Latvijas bûvmateriâlu un bûvizstrâdâjumu raþoðanas programma.

Klâtesoðie noklausîjâs ap 20 referâtu un ziòojumu. Ne paka vçjoties sîkâk pie katra no tiem, informçðu par galveno to saturâ. Vairâkos runa bija par mâlu sastâvu un tehno loìiskajâm îpaðîbâm. Par Latvijas mâla izejvielu atbilstîbu bûvkeramikas raþoðanai pçc ES valstu normâm. Arî par bûvkeramikas materiâlu ieguvi no rûp nieciskiem atkritu miem. Vispârçju interesi izraisîja L. Upîtes skaid ro jums par smago metâlu izdalîðanos no glazçtiem keramikas izstrâ dâjumiem un lika padomât dzert vai nedzer kafiju no kera mikas krûzîtçm. Pilnîgu skaidrojumu par kûdras ieguvi un pârstrâdi Latvijâ sniedza inþenieris A. Ðnore, bet akadçmiíis V. Kampars par kûdras kompleksâs izmanto ðanas iespçjâm. Ne mazâk interesanti bija dzirdçt Dr. ìeol. V. Stelles ziòojumu par sapropeïa veidoðanâs procesiem Latvijas ezeros un tâ izmanto ðanu. Semi nâra nobeigumâ dzir dçjâm profesora J. Freimaòa referâtu “Latvijas nafta. Cik tâlu esam?” un vairâku LU Ìeoloìijas institûta pârstâvju kopre ferâtu un dimanta pavadoòminerâliem Latvijas ieþos. Arvien aktuâlâks kïûst akmens materiâlu sabruk ðanas un aiz sardzîbas jautâjums — par to Dr. inþ. I. Vîtiòas skaid rojums.

Nobeigumâ gribu pateikt, ka programmas Nr. 96.008 realizâcija noris veiksmîgi.

Oskars Martinsons, Dr. sc. ing.

Numura saturs

*******************************************

LZA ÂRZEMJU LOCEKLE JANA TESARÞOVA

Kopð pagâjuðâ gada slovaku literatûrzinâtniece un tulkotâja Jana Tesarþova ir Latvijas Zinâtòu akadçmijas ârzemju locekle un ðovasar kârtçjo reizi bija ieradusies Rîgâ. Tas notika mûsu un Slovakijas Zinâtòu akadçmijas sadarbîbas lîgumâ paredzçtâs zinâtnieku apmaiòas ietvaros. Sçþam pie akadçmijas Starp tautiskâs daïas darbinieèu sarûpçtâs kafijas un saldumiem, saru nâjamies latviski, un es atzîstos, ka par Janu uzzinâju jau pirms gan drîz divdesmit gadiem, kad viòa pirmo reizi bija ieradusies Latvijas Valsts universitâtç no Bratislavas, lai aspirantûrâ apgûtu latvieðu literatûru. Dzîvoja kopmîtnç Iïìuciema viòâ galâ, kur parasti iemitinâja ârzemniekus, un, kâ man stâstîja, jutâs diezgan draòíîgi.

— O, jâ! Jau pati atbraukðana bija diezgan dramatiska. Iebrau cu no Maskavas sestdienas rîtâ, bet fakultâtç neviens par mani neko nav pat dzirdçjis, kaut gan vienoðanâs bija notikusi vis augstâ kajâ lîmenî, caur toreizçjo Èehoslovakijas vçstniecîbu Maskavâ. Izrâdâs, ka profesoram Krauliòam tas gan bija zinâms, bet viòð nezin kâpçc to bija turçjis lielâ slepenîbâ. Nu visi brînâs. Vai es uz kâdâm trim nedçïâm atbraukusi? Nç, uz trim gadiem. Galu galâ sanâca pat visi èetri gadi.

— Kâ jums vispâr ienâca prâtâ mâcîties latvieðu valodu? Vai te bija kâdi draugi? Paziòas? — jautâju Janai.

— Ne vieni, ne otri. Jâsaka, tas bija visîstâkais gadîjums. Bratislavâ Jana Komenska universitâtç studçju daiïliteratûras tulko ðanu no krievu un angïu valodas. No Slovakijas Zinâtòu akadçmijas Literatûras institûta man lika priekðâ braukt uz Maskavu aspirantûrâ mâcîties literatûras teoriju. Tolaik populârs bija krievu literârais þurnâls “Druþba narodov”, tieðâm ïoti labs þurnâls, kur diezgan daudz publicçja arî latvieðu literatûras tulkojumus. Domâju — ja jau es varu braukt uz toreizçjo Padomju Savienîbu, tad labâk izvç lçties tâdu reìionu, kas literârâ ziòâ Slovakijâ ir pilnîgi sveðs, jo krievu literatûras speciâlistu jau bija daudz. Ienâca prâtâ Baltijas republikas, un es uzrakstîju vçstules uz Rîgu un Viïòu. Uz Igauniju nç, tâ valoda man ðíita pârâk sareþìîta. Gadîjâs, ka pirmâ atbildçja Latvija. Ja èaklâka bûtu bijusi Viïòa, mçs ðobrîd droði vien te ne sçdçtu.

— Jûs gribat teikt, ka Rîgâ ieradâties gluþi kâ balta lapa, neko iepriekð nezinâdama?

— Tâ nu vis nevarçtu teikt. Kad biju izlçmusi braukt, sâku jau mâjâs mâcîties latvieðu valodu. Protams, man bija tikai krievu—latvieðu vârdnîca. Taèu tur nu jums taisnîba, ka sâkumâ jutos ne visai labi, jo Èehoslovakija toreiz dzîves lîmeòa ziòâ atradâs krietni augstâk nekâ Padomju Savienîba. Starp citu, tâ oficiâlâ vçstule no Maskavas par manu ieraðanos Universitâtç pienâca tad, kad es te biju nodzîvojusi jau trîs mçneðus...

Tikko apsildîjusi degunu, Jana sparîgi íçrâs pie Zigmunda Skujiòa româna “Vîrietis labâkajos gados” tulkoðanas un vienlaicîgi strâdâja pie disertâcijas par latvieðu un slovaku kara românu.

— Tâ bija iecerçta tipoloìiskâ plâksnç — katrs latvieðu româns salîdzinâts ar kâdu slovaku rakstnieka românu. Tâ Visvalþa Lâma “Jokdaris un lelle” pârî ar slovaku rakstnieku Vladimiru Minâèu pârstâvçja konceptuâlo românu, Regînas Ezeras “Dzilnas sila balâde” ar Rudolfu Jaðîku — psiholoìisko românu, Marìera Zariòa “Kapelmeistara Kociòa kalendârs” ar Vincentu Ðikulu — grotesko românu. Disertâciju rakstîju krieviski, tâ tas te bija pieòemts. Krievu valoda jau visur bija galvenâ. Kad man katedras sçdç pajautâja, kâ sokas ar latvieðu valodu, atbildçju, ka es jau latvieðu valodu Rîgâ nekur praktiski nedzirdu. Iïìuciemâ visos veikalos runâja tikai krieviski. Tik vien latviski varçju aprunâties, kâ ar kopmîtnes deþurantçm, jo mana kaimiòiene bija poliete, pçc specialitâtes fiziíe, un latvieðu valoda viòu neinteresçja. Kad nu es to visu godîgi biju izstâstîjusi, Vilnis Eihvalds, lai viòam vieglas smiltis, paslepus iespurkðíçjâs. Pârçjie sçdçja kaulainiem ìîmjiem, jo nebija jau pieòemts kaut ko runât par rusifikâciju un asimilâciju.

Toreiz brîvâks gars valdîja Zinâtòu akadçmijas Latvieðu valodas un literatûras institûtâ, tâdçï savu pçdçjo gadu Jana pavadîja tur, kaut arî oficiâli skaitîjâs, ka disertâcija izstrâdâta un, protams, arî aizstâvçta Universitâtç. Lielâ mçrâ pateicoties institûta lîdzstrâdniekam Harijam Hirðam izveidojâs Janas latvieðu literârâ gaume, un tâ viòai patieðâm ir laba.

Par savas disertâcijas aizstâvçðanu 1984. gadâ Jana stâsta ðâdi:

— Biju paradusi uz mâjâm braukt Lieldienâs, Ziemassvçtkos un, protams, vasarâ. Bet te — disertâcijas aizstâvçðana nozîmçta 26. decembrî, taisni Ziemassvçtkos. Iegrieza taèu tai ârzemniecei! Mums jâstrâdâ, bet viòa svinçs? Vçl vienu reizi liktenis man “sarieba” 1980. gadâ. Es ïoti gribçju noskatîties Dziesmu svçtkus, bet tovasar Maskavâ notika Olimpiskâs spçles un Ðeremetjevas starptautisko lidostu parastajiem pasaþieriem slçdza. Ja es laikâ neaizlidoðu, “iesçdîðos” te uz ilgu laiku. Þçl jau bija ïoti. Ðogad Dziesmu svçtkus skatîjos un klausîjos pirmo reizi. Tas bija satrie coði! Kad noslçguma koncertâ Haralds Mednis diriìçja “Gaismas pili”, man lîdzâs sçdoðie cilvçki raudâja.

— Jûs esat ïoti raþîga latvieðu literatûras tulkotâja.

— “Vîrietis labâkajos gados” Bratislavâ iznâca jau 1981. gadâ. Tai sekoja divas latvieðu tautas pasakas — “Trîs labas lietas” 1982. gadâ un “Eþa kaþociòð” 1983. gadâ. Mûsdienu latvieðu stâstu antoloìija “Viena diena uz vecâs labâs zemes” iznâca 1985. gadâ, bet Çvalda Vilka stâstu, publikâciju un korespondenèu izlase “Zaïais koks” — 1987. gadâ. Vçl pçc diviem gadiem, 1989. gadâ — èetri latvieðu klasiíi Rûdolfs Blaumanis, Jânis Poruks, Jânis Jaunsud rabiòð un Jânis Ezeriòð krâjumâ “Vecais pulkstenis”, Imanta Ziedoòa “Krâsainas pasakas” ar nosaukumu “Blçòas un pasakas” — 1990. gadâ. Ziedoòa pasakâm bija milzîgi panâkumi, èetras no tâm jau piecus gadus pçc kârtas lasa slovaku radiofonâ. Tâpat viena aktiera teâtrî nu jau piecus seðus gadus pçc kârtas pa visu Slovakiju skan Vizmas Belðevicas “Tâs dullâs Paulînes dçï”, tâ ir uzòemta arî èehu teâtra filmâ.

— Kâ jûs pati sev un lîdz ar to arî slovaku lasîtâjiem atklâjât latvieðu trimdas literatûru?

— Atkal palîdzçja gadîjums. Strâdâju Slovakijas Zinâtòu akadçmijas Pasaules literatûras institûtâ — tajâ paðâ, kas no 1973. gada lîdz 1991. gadam bija pârdçvçts par Literatûras institûtu. Tas no Latvijas Nacionâlâs bibliotçkas apmaiòas ceïâ saòçma daudz grâmatu un þurnâlu, un kâdâ þurnâla “Avots” numurâ izlasîju, ka ir tâda Amerikas Latvieðu apvienîba (ALA). Kâ lai uzzinu tâs adresi? Aizrakstîju toreizçjai ASV vçstniecei Èehoslovakijâ (Èehija un Slovakija vçl nebija atdalîjuðâs) Ðirlejai Templai-Blekai. Vecâkâs paaudzes lasîtâjiem droði vien nav sveðs mazâs kinoaktrises Ðirle jas Templas vârds. Viòa bija kïuvusi par diplomâti. Tâ un tâ, kâ lai uzzinu Latvieðu apvienîbas adresi? Pçc nedçïas jau adrese man bija rokâ! (Salîdziniet ar to, kâ strâdâja diplomâtiskais dienests Maskavâ...) Aizrakstîju uz ASV vçstuli. Ziniet, kas man atbildçja? Kârlis Streips. Saòçmu daudz grâmatu — Anðlava Eglîða, Irmas Grebzdes, Gunâra Janovska u. c. darbus. Uzrakstîju rakstu slova ku literârajam þurnâlam “Pasaules literatûras rçvija” par savu pirmo tikðanos ar latvieðu trimdas literatûru, pârtulkoju darbus, pievienoju atsûtîtâs fotogrâfijas. Atsauksmes bija ïoti labas. Man pat bija iespçja divas reizes — 1993. un 1995. gadâ — kâdu laiku pastrâdât latvieðu centrâ Kalamazu.

Savu otro disertâciju, ðoreiz jau slovaku valodâ, Jana Tesarþova aizstâvçja 1990. gadâ. Ðobrîd viòas pçtâmais “areâls” ir plaðâks un aptver ne tikai latvieðu, bet arî lietuvieðu un igauòu literatûru. Redz kâ vajadzçja tomçr mâcîties igauòu valodu... Zinâtniskâ tçma — “No modernisma lîdz pçcmodernismam” — par desmitgadi starp 1905. un 1915. gadu. Latvijâ tie ir tâ saucamie dekadenti Viktors Eglîtis, Jânis Akuraters, Konrâds Daudziòð. Janu interesç Viktora Eglîða sakari ar krievu simbolistiem. Savukârt igauòi vairâk orientçjas uz somu literatûru. Ðoruden institûta organizçtajai starptautiskajai konferencei par Eiropas avangardisko literatûru Jana Tesarþova sagatavojusi referâtu par Aleksandra Èaka daiïradi un viòa vietu latvieðu avangardâ.

Zaiga Kipere

Numura saturs

*******************************************

Latvijas tçls pasaules pçtîjumos par tuberkulînu

Jelgavâ un Tçrvetç, kur dzimis un apbedîts pasaulç atzîtais un novçrtçtais mikrobiologs, veterinârmedicînas maìistrs, Krie vijas armijas veterinârârsts pulkveþa dienesta pakâpç Kristaps Helmanis (1848—1892, miris Pçterburgâ, apbedîts Tçrvetç), tika atzîmçta viòa 150. dzimðanas diena. Zinâtnieks savus izci los pçtîjumus veica Tçrbatas Universitâtç (TU), Pçterburgas Eksperimentâlâs medicînas institûtâ sadarbîbâ ar pasaules zinâtnes diþgariem Luiju Pastçru un Robertu Kohu, savu sko lo tâju un skolnieku TU profesoru Eiþenu Zemmeru, kâ arî citiem.

K. Helmaòa pçtîjumus apzinâja un popularizçja Latvijas Universitâtes (LU) Mikrobioloìijas katedras vadîtâjs Dr. med. profesors Egons Dârziòð (1894—1966, miris Anokâ, ASV), kad viòð papildinâjâs Pastçra institûtâ. Ðo veikumu atsvaidzinâja plaði pazîstamais medicînas vçsturnieks, LZA korespon dç tâj loceklis Arnis Vîksna, papildinot 1934. gadâ E. Dârziòa izdoto grâmatu ar jaunu nodaïu par K. Helmaòa mikrobioloìijas skolas turpinâtâju Krievijâ Kârli Krçsliòu (1860—1929, miris Ïeòin gradâ, apbedîts Raunâ). Grâmata atkârtoti izdota 1993. gadâ.

Akadçmiíis Jânis Stradiòð, atzîmçjot mikrobioloìijas un virusoloìijas uzvaras gâjienu, slavenu pçtnieku galrijâ ierindo sekojoðus latvieðu zinâtniekus: Kristaps Helmanis, Eiþens Zem mers, Oto Kalniòð, Alfrçds Bertuðs, Jânis Lûsis, Augusts Kirhenðteins, Egons Dârziòð, Kârlis Krçsliòð un medicînas profesors Pçteris Sniíers (1875—1944, miris Rîgâ).

Pçteris Sniíers ir minçts daudzos darbos, taèu viòa lielâkie veikumi zinâtnç ir apzinâti nepietiekoði un tie saistâs ar viòa darbu Pçterburgâ un K. Helmaòa izveidoto zinâtnieku grupu, kas pçtîja tuberkulînu. Viòð bija iekïâvies tai vidç, ko populârais Pçterburgas farmaceits K. Krçsliòð ap sevi veidoja. Pçterbur gas Kara medicînas akadçmijas (PKMA) doktoranta P. Sniíera zinâtniskâ darba temats Dr. med. grâda iegûðanai saistîjâs ar tuberkulîna diagnostisko îpaðîbu pçtîjumiem. Tuberkulînu savâs laboratorijâs raþoja Kârlis Krçsliòð. Disertâciju par ðiem pçtî ju miem P. Sniíers aizstâvçja PKMA 1904. gadâ. Profesora P. Sni íera darbu par âdas tuberkulozi Latvijâ turpinâja pro fesora skolnieks, kara ârsts un dermatovenerologs Haralds Kirðentâls (1897—1978, miris Norvçìijâ).

Minçtie vçsturiskie fakti iezîmç Latvijas tçlu pasaules zinâtnç un tiem ir sava aprite izglîtîbas laukâ.

K. Helmaòa 150. dzimðanas dienas pasâkumos piedalîjâs latvieðu trimdas zinâtnieks no Kanâdas, Otavas Universitâtes patoloìijas emeritçtais profesors Egîls Liepa.

A. Miltiòð,

LZA kor. loc., prof.

Numura saturs

*******************************************

Kas ir kas

Reizi pa reizei “Zinâtnes Vçstnesî” publicçtajos rakstos un LZA kandidâtu “kurkuïos” kâ zinâtnieku kvalifikâcijas un starptautiskâs atzîðanas liecîba tiek minçta viòu vârdu iekïauðana gada cilvçku vai citâs biogrâfiskajâs vârdnîcâs. 1993. gadâ arî es tiku uzaicinâta aizsûtît îsu uzziòu par sevi vârdnîcai “The World Who’s Who of Women” un samaksât: 150 USD par sçjumu, 150 USD par glaunâku diplomu un vçl 150 USD par medaïu...

Kopð tâ laika vairâkas reizes gadâ saòemu lîdzîgus piedâvâ jumus:

The International Who’s Who of Intellectuals, 1994

The Order of International Fellowship, 1994

Dictionary of International Biography, 1994

The 20th Century Award for Achievement, 1994

International Who’s Who of Professional & Business Woman, 1994

Most Admired Woman of the Decade, 1994

Gold Record of Achievement, 1994

1994 Woman of the Year, 1994

Who’s Who at the Summit, 1994

International Leaders in Achievement, 1995

International Book of Hon or, 1995

Five Hundred Leaders of In flu ence, 1995

The American Biographical Institute Research Association, 1995

Who’s Who of the Year 1995, 1995

Most Admired Men & Women of the Year, 1995

International Biographical Association, 1995

Most Admired Woman of the Decade, 1995

Women’s Inner Circle of Achievement, 1995

5000 Personalities of the World, 1996

International Woman of the Year, 1996

The Order of International Ambassadors, 1996

World Who’s Who Hall of Fame, 1996

The International Directory of Distinquished Leadership, 1996

The First Five Hundred, 1996

International Who’s Who of Contemporary Achievement, 1996

Presidential Seal of Honor, 1996

International Cultural Diploma of Honor, 1997

World Lifetime Achievement Award, 1997

Decree of International Letters for Cultural Achievement, 1997

International Edition of 500 Notable Women, 1997

Outstanding People of the 20th Century, 1998

Bûtu nauda un gribçðana...

Pârsla Eglîte

Numura saturs

*******************************************

Jauna grâmata

LATVIJAS VALSTS ATJAUNOÐANA

1986—1993

Latvijas Universitâtes þurnâla “Latvijas Vçsture” fonds

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Baltijas stratçìisko pçtîjumu centrs

Rîga 1998

Ðo rakstu krâjumu veidojuði un Latvijas Republikas proklamçðanas 80. gadadienai veltîjuði Valdis Blûzma, Ojârs Celle, Tâlavs Jundzis, Dîtrihs Andrejs Lçbers, Egils Levits un Ïubova Zîle. Tas aptver nozîmîgu laikposmu Latvijas vçsturç — no Helsinki-86 lîdz Satversmes atjaunoðanai. Vairums no mums ðo laiku atceras tîri emocionâli — gan vçsturisko Rakstnieku savienîbas plçnumu, gan Tautas frontes dibinâðanu un ar to saistîto milzîgo garîgo pacçlumu, gan deputâtu balsu kolektîvo skaitîðanu pie Saeimas (toreizçjâs Augstâkâs Padomes) çkas 1990. gada 4. maijâ, kad tika pieòemta Neatkarîbas atjaunoðanas Deklarâcija. Janvâra barikâdes, augusta puès — tûkstoðu tûkstoðiem tâs bija zvaigþòu stundas, kad tauta cçlâs savâ vienotîbâ un ðíita — tâda tâ turpmâk bûs vienmçr. Vai tieðâm tikai tas ir vçrtîgs, par ko maksâtas asiòu straumes un daudzi simti dzîvîbu kâ Brîvîbas cîòâs? Vai mçs neaizmirstam Andrim Slapiòam, Gvido Zvaigznem, milièiem un tam pavisam jaunajam puisîtim, kas gâja bojâ Barikâþu dienâs, pieskaitît tûkstoðus represçto dzîvîbu, kas izdzisa no lodçm, lopu vagonos un mûzîgâ sasaluma joslâ?

Tâs ir emocijas, bet grâmatâ ir fakti, dokumenti, juridiskie akti — soli pa solim.

Faktiski grâmata sâkas ne ar Helsinkiem-86, bet dod arî ïoti plaðu priekðvçsturi — par Latvijas valsts bojâeju 1940. gadâ raksta LZA ârzemju loceklis D. A. Lçbers, bet par Latviju padomju varâ — E. Levits. Grâmatu puðío plaða notikumu hronika, kâ arî Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes deputâtu (ievçlçti 1990. gadâ) un Latvijas Republikas 5. Saeimas deputâtu (ievçlçti 1993. gadâ) saraksti.

Grâmata sagatavota un izdota ar SOROSA FONDA-LATVIJA un Pasaules Brîvo Latvieðu apvienîbas finansiâlu atbalstu.

Z. K.

*******************************************

Jauna grâmata

Dîtrihs Andrejs Lçbers (Loeber) sadarbîbâ ar Ilmâru Biðeru

MINISTRU KABINETS

Komentârs Latvijas Republikas Satversmes IV nodaïai “Ministru kabinets”

Rîga 1998

Grâmatas, kuru izdevis Tiesiskâs informâcijas centrs un finansçjis Senatora Augusta Lçbera fonds Rîgâ, priekðvârdâ autori raksta: “Lîdz ðim Satversmei vçl nav bijis komentâra. Pirmâs repub likas laikâ tâdu neviens nepaguva sarakstît un publicçt. Emigrâcijâ Kârlis Vanags 1948. gadâ Rietumvâcijâ gan publicçja îsu komentâru Satversmei 58 lappuðu apmçrâ, taèu izdevums iznâca bçgïu nometnes apstâkïos hektogrâfiskâ veidâ un mûsdienâs kïuvis par bibliogrâfisku retumu. Tâpçc ðî darba mçríis ir aizpildît ðo “robu”.

Ðis ir iesâkums. Paðlaik tas aptver tikai Satversmes 4. nodaïu, tas ir, par Ministru Kabinetu.

Tekstu esam veidojuði kâ komentâru. Tas nozîmç, ka paskaidrojumi Satversmes 4. nodaïai doti pa pantiem. Panta ietvaros komentâri sniegti sistemâtiskâ kârtîbâ. Lai atvieglotu komentâra praktisku lietoðanu, tajâ norâdîti izmantotie avoti — normatîvie akti, tiesu prakse un literatûra —, kuri apkopoti vçrçs. Darbs nav domâts kâ tematiska monogrâfija vai mâcîbu grâmata. Kaut arî aplûkojamâ tçma — vadîba — ir politiski nozîmîga institûcija, to centâmies traktçt zinâtniski un bez politiskas ievirzes.”

Numura saturs

*******************************************

DISERTÂCIJU AIZSTÂVÇÐANA

1998. gada 18. septembrî notiks LU Ekonomikas zinâtòu nozares habilitâcijas un promocijas padomes atklâtâ sçde (Aspazijas bulârî 5, 302. auditorijâ, plkst. 16), kurâ disertâciju ekonomikas zinâtniskâ grâda iegûðanai aizstâvçs

TATJANA BOIKOVA.

Temats: “Ekonomikas inovatîvâs attîstîbas ilgie viïòveidîgie cikli”.

Recenzenti: E. Vasermanis, Dr. habil. oec., profesors; G. Lîbermanis, Dr. oec. profesors; R. Karnîte, Dr. oec.

Ar promocijas darbu var iepazîties LU bibliotçkâ un Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ.

* * *

1998. gada 21. septembrî plkst. 13 DPU Filoloìijas zinâtòu nozares literatûras un valodniecîbas apakðnozares promocijas padomes atklâtajâ sçdç Daugavpilî, Vienîbas ielâ 13, 324. auditorijâ

ELÎNA VASIÏJEVA

aizstâvçs darbu par tçmu “Bçrnîba 1900.—1920. gada krievu prozâ” filoloìijas doktora grâda iegûðanai.

Recenzenti: Dr. habil. philol., LU profesors D. Ivïevs, filol. zin. dokt., prof. L. Ïapina (Sanktpçterburga, Krievija), Dr. habil. philol., DPU asoc. prof. J. Trofimovs.

Ar disertâciju var iepazîties DPU bibliotçkâ.

* * *

Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes lauksaimniecîbas zinâtnes nozares laukkopîbas apakðnozares Habilitâcijas promocijas padomes atklâtâ sçdç 1998. gada 25. septembrî plkst. 11 (Jelgavâ, Lielâ ielâ 2, 221. auditorijâ).

ZINTA GAILE

aizstâvçs disertâciju “Daþâdu izlases kritçriju novçrtçjums mieþu ðíirnes ‘Klinta’ sâkotnçjâ sçklkopîbâ”.

Recenzenti: Dr. habil. biol., prof. Izaks Raðals, Dr. agr. Pçteris Bçrziòð, Dr. agr. Maija Gaiíe.

Ar disertâciju var iepazîties LLU Fundamentâlajâ bibliotçkâ Jelgavâ, Lielâ ielâ 2.

* * *

Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes Ekonomikas nozares agrârâs ekonomikas un uzòçmçjdarbîbas ekonomikas apakðnozares habilitâcijas un promocijas padome 1998. gada 27. februâra sçdç pieðíîra Dr. ekon. zinâtnisko grâdu

INÂRAI STALIDZÂNEI

par disertâciju “Reìionâlâ un lauku attîstîba — ES valstu un Latvijas pieredzes analîze”.

Balsoðanas rezultâti: par — 10, pret — nav, atturas — nav.

* * *

Rîgas Tehniskâs universitâtes Ekonomikas nozares habilitâcijas un promocijas padomes RTU H-09 1998. gada 2. jûnija sçdç pieðíîra ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinâtnisko grâdu

INETAI GEIPELEI

par promocijas darbu “Lîzinga darîjumu attîstîbas veicinâðanas ekonomiskie aspekti Latvijâ”.

Balsoðanas rezultâti: par — 8 balsis; pret — nav; atturas — nav; nederîgu biïetenu — nav.

* * *

Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes inþenierzinâtòu nozares lauksaimniecîbas mehanizâcijas un enerìçtikas apakðnozares habilitâcijas un promocijas padome 1998. gada 19. jûnija sçdç pieðíîra inþenierzinâtòu doktora (Dr. inþ.) zinâtnisko grâdu LLU lektoram

JÂNIM PALABINSKIM

par disertâciju “Graudu pçckaltçðana vçdinot”.

Balsoðanas rezultâti: par — 11; pret — nav; atturas — nav.

* * *

Rîgas Tehniskâs universitâtes habilitâcijas un promocijas Padome H-02 1998. gada 19. jûnija sçdç pieðíîra habilitçtâ inþenierzinâtòu doktora (Dr. habil. sc. ing.) zinâtnisko grâdu RTU Íîmijas tehnoloìijas fakultâtes docentam

GUNDARAM MEÞINSKIM

par habilitâcijas darbu “Stiklveidîgo materiâlu sola-gçla tehnoloìija”.

Balsoðanas rezultâti: par — 9; pret — nav; nederîgu biïetenu — nav.

Numura saturs

*******************************************

Jauniegûtâs ârzemju grâmatas

Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ



01.05.1998

1. Stone, Gerald. A dictionarie of the vul gar Russe tongue: At trib ut ed to Mark Ridly. Koln etc., 1996.

2. Nurmela, Risto. Prophets in dialogue. Abo, 1996.

3. Behling, Sophia, Behling Stephan. Sol power: The evo lu tion of solar architecture. Munich; New York, 1996.

4. Êíîððèíã Â. È. Èñêóññòâî óïðàâëåíèÿ. Ìîñêâà, 1997.

5. Ãëàçóíîâ Â. Í. Ôèíàíñîâûé àíàëèç è îöåíêà ðèñêà ðåàëüíûõ èíâåñòèöèé. Ìîñêâà, 1997.

6. Áîðèñîâ Å. Ô. è äð. Ýêîíîìèêà: Ñïðàâî÷íèê. Ìîñêâà, 1997.

7. Êàí, Ìàéêë. Ìåæäó ïñèõîòåðàïåâòîì è êëèåíòîì. Ñïá., 1997.

8. Óîòòñ À. Ïñèõîòåðàïèÿ. Âîñòîê è çàïàä. Ìîñêâà, 1997.

9. Ãóðüÿíîâà Í. Ñ. Èñòîðèÿ è ÷åëîâåê â ñî÷èíåíèÿõ ñòàðîîáðÿä öåâ 18 âåêà. Íîâîñèáèðñê, 1996.

10. Ñòîëè÷íûå è ïåðèôåðèéíûå ãîðîäà Ðóñè è Ðîññèè â ñðåäíèå âåêà è ðàííåå íîâîå âðåìÿ (11—18 ââ.): Òåçèñû äîêë. íàó÷. êîíô. (Ìîñêâà, 3—5 äåê. 1996). Ìîñêâà, 1996.

11. Þðàñîâ À. Â. Âåëèêèå Ëóêè â 13—17 ââ.: Èñòîðè÷. òîïîãðà ôèÿ ñðåäíåâåêîâîãî ãîðîäà. Ïñêîâ, 1996.

12. Àëåêñååâ À. Í. Ïåðâûå ðóññêèå ïîñåëåíèÿ 17—18 ââ. íà ñåâåðî-âîñòîêå ßêóòèè. Íîâîñèáèðñê, 1996.

13. Öèììåðìàí Ìèõàèë, Âåäåíååâà Êëàâäèÿ. Ðóññêî-àíãëèé ñêèé íàó÷íî-òåõíè÷åñêèé ñëîâàðü ïåðåâîä÷èêà. Ìîñêâà, 1997.

14. Ïðîáëåìà áåëêà: Â 5 ò. Ò. 3: Ïîïîâ Å. Ì. Ñòðóêòóðíàÿ îðãàíèçàöèÿ áåëêà. Ìîñêâà, 1997.

15. Ìàñëîâà-Ëàøàíñêàÿ Ñ. Ñ., Òîëñòàÿ Í. Í. Ó÷åáíèê øâåäñêîãî ÿçûêà. Ñïá., 1996.

16. Çäåíåê, Ìýðèëè. Ðàçâèòèå ïðàâîãî ïîëóøàðèÿ. Ìèíñê, 1997.

17. Èññëåäîâàíèÿ ïî èñòîðèè ôèçèêè è ìåõàíèêè, 1993—1994. Ìîñêâà, 1997.

18. Õîðíè, Êàðåí. Íåâðîç è ëè÷íîñòíûé ðîñò. Ñïá., 1997.

19. Öèòîëîãè÷åñêàÿ ðåàêòèâíîñòü îíêîëîãè÷åñêîãî áîëüíîãî. Êèåâ, 1995.

20. Ñàâ÷åíêî Â. Ýêîëîãèÿ ×åðíîáûëüñêîé êàòàñòðîôû. Ìèíñê, 1997.

21. Ïîïîâ Å. Ñòðóêòóðíàÿ îðãàíèçàöèÿ áåëêà. Ìîñêâà, 1997.

22. Jansson B. Behavioural aspects of com put er based assistive technology for the visually ympaired. Goteborg, 1996.

23. Rutberg M. Studies of microtubules and associated pro teins with special emphasis on drug-stability and cold-ad ap ta tion. Goteborg, 1996.

24. Johannesson B. Polymorphism and pop u la tion struc ture in the intertidal snail Littorina saxatilis. Goteborg, 1996.

25. Tommos C. A metallo-radical mechanism for the pho to syn thet ic water-oxidizing process. Stockholm, 1997.

26. Wickberg B. Postnatal depression. Goteborg, 1996.

27. Bemm U. Structural studies of heterometallic alkoxides. Gote borg, 1996.

28. Johansson M. Regulation of ammonium as sim i la tion and notro gen fixation in photosynthetic bacteria. Stockholm, 1998.

29. Demilitarisation of munitions: Reuse a. recycling con cepts for conventional munitions a. rocket propellants: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

30. Physical adsorption: Experiment, theory a. ap pli ca tions: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

--------------------------------------------------------------------------------------------------------

01.06.1998

1. Êàpëîô Á., Ñåäåpáåpã Ñ. Âûçîâ ëèäåpîâ. Ìîñêâà, 1996.

2. Ðàìì À. Òåîpèÿ îöåíèâàíèÿ ñëó÷àéíûõ ïîëåé. Ìîñêâà, 1996.

3. Ýëåêòpîííîå èçäàòåëüñòâî: Ãîòîâûå påöåïòû / À. Áàpàíîâ è äp. Ìîñêâà, 1996.

4. Àãpàâàë Ã. Håëèíåéíàÿ âîëîêîííàÿ îïòèêà. Ìîñêâà, 1996.

5. Èápàãèì Ê. Ô. Îñíîâû ýëåêòpîííîé òåõíèêè: Ýëåìåíòû, ñõåìû, ñèñòåìû. Ìîñêâà, 1997.

6. Ìîäåìû: Ñïpàâî÷íèê ïîëüçîâàòåëÿ. Ñò.-Ïåòåpáópã, 1997.

7. Îëòìàí Ð. Á., Îëòìàí Ð. Îâëàäåâàåì Page Maker 5.0 äëÿ Win dows. Ìîñêâà, 1996.

8. Õèìèÿ è îáùåñòâî / Àìåp. õèì. î-âî; Ïîä påä. Ì. Ã. Ãîëüä ôåëüäà. Ìîñêâà, 1995.

9. Geology and mineral re sourc es of Es to nia / Inst. of Ge ol o gy; Comp. a. ed. by A. Raukas a. A. Teedumâe. Tallin, 1997.

10. Lietuvos grybai. 8. Baltikieèiai. 2./ Botanikos inst.; V. Urbonas. Vilnius, 1997.

11. Kouts E., Valk H. Rist ja raud = Cross and iron. Tallin, 1998.

12. Lietuvos Magdeburginiu miestu: Privilegijos ir aktai/Lietuv. Ist. inst.; Sudare A. Tyla ir D. Þygelis. Vilnius, 1997.

13. Bode E. Konstruktionsatlas: Werkstoffgerechtes Konstruieren. Verfahrensgerechtes Konstruieren: Mit 1200 Konstruktionsbeispielen. Wiesbaden, 1997.

14. Braun S. et al. 100 and more basic NMR ex per i ments.: A prac ti cal course. Weinheim etc., 1996.

15. A molecular view of het er o ge neous catalysis: Proc. of the 1. Francqui Colloquium, Febr. 1996, Brussels / Ed. by E. G. Derouane. Paris; Bruxelles, 1998.

16. Collin P. H. Dictionary of ecology and the en vi ron ment. 3. ed. Teddington (Midd`x), 1995.

17. Kenyon J. S., Knott T. A. A. pro nounc ing dictionary of Amer i can English. Spring field (Mass.), [1996].

18. Mesuring and monitoring biodiversity in tropical and tem per ate forests: Proc. of a IUFRO Symp., Thailand, Aug.-Sept., 1994, Bogor, 1995.

19. T-cell subsets and cytokines in ter play in infectious dis eas es: Intern. Conf., Ku wait, Apr., 1993. Basel etc., 1996.

20. Hopkins T., Blackburn A. Resources guide. 6. ed. Loughborough, 1996.

21. Courage M. A., Butrimenko A. V. Elektronische Informa tionsdienste in Osteuropa 1994—95. Bd. 1-3. Sankt Augustin; Moskau, 1995—96.

22. Microelectronics packaging hand book. Pt. 1-2, 2. ed. New York etc., 1997.

23. The Europa world year book, 1996. Vols. 1-2. Lon don, 1996.

24. Eastern Europe and the commonwealth of in de pen dent states, 1997. 3. ed. London, 1997.

25. Africa South of the Sahara, 1996. 25. ed. London, 1996.

26. The Far East and Australia, 1996. 27. ed. London, 1996.

27. The Middle East and North Africa, 1996. 42. ed. Lon don, 1996.

28. Scientific, environmental and political issues in the Circum-Caspian region: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

29. Conflict and the environment: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

30. Sensitivity to change: Black Sea, Baltic Sea a. North Sea: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

31. Biotechnology for waste management and site restoration: Tech no log i cal, educational, business, political aspects: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

32. Restoration of forests: Environmental challenges in Cen tral a. Eastern Europe: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

33. Historical and prehistorical earthquakes in the Caucasus: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

34. Integrated approach to environmental data management sys tems: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

35. Decommissioned submarines in the Russian Northwest: As sess ing a. eliminating risks: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

Numura saturs

*******************************************

KONKURSS

LU Filozofijas un socioloìijas institûts izsludina konkursu uz ievçlçðanu akadçmiskajos amatos:

vadoðais pçtnieks — 1 vieta (specialitâte — filozofija);

asistents — 1 vieta (specialitâte — sociolo ìija).

Dokumenti atbilstoði “Nolikumam par vçlçða nâm akadçmiskajos amatos Latvijas Universitâtç” iesniedzami LU Filozofijas un socioloìijas institûtâ (Akadçmijas laukums 1, Rîga, LV-1940, 506. telpa, tâlr. 7229208). Iesniegðanas termiòð — viens mçnesis no sludinâjuma publicçðanas die nas.



Numura saturs

*******************************************

Mobilcom “Zinâtnes Vçstneða” numurs iznâks 21.septembrî 2000



Mobilcom “Zinâtnes Vçstneða” numuri 1



LZA sâkumlapa

Pçdçjâs izmaiòas: 2000.gada 07.Maya
Werde die Übersetzung demnächst schreiben.
Der dritte Absatz macht mich jetzt allerdings ein wenig stutzig Par tçmu “Lauki un literatûra ðodien” runâja Miervaldis Birze (LZA goda loceklis): laikâ, kad notiek pâreja uz jauno gadu tûkstoti, lielajâs pilsçtâs paliek arvien mazâk latvieðu. Pçdçjie latvieði patvçruðies laukos, mazpilsçtâs — provincç. Latvieðu literatûra ir izaugusi tieði laukos. Literatûra — tautas kultûras pamats.
Sehr selsame Formulierungen!!!!

Dillgurke


Beitrag zu dieser Diskussion schreiben


Es handelt sich hier um eine ältere Diskussion, daher ist das Schreiben in dieser Diskussion nicht mehr möglich. Bitte eröffnen Sie hier eine neue Diskussion.